Pirmās palīdzības sniedzējiem jānovietojas ar seju pret ievainoto personu.
Pirms pārsēja uzlikšanas brūcei jāuzliek sterila marle.
Pārsienot, turiet pārsēja galu kreisajā rokā un rullīti labajā rokā, turot pārsēja ārējo virsmu pret apstrādājamo ķermeņa daļu.
Aptiniet pārsēju, sākot no brūces apakšējās daļas un virzoties uz augšu; iesaiņošanas virziens parasti ir no kreisās uz labo un no apakšas uz augšu.
Pārsējs nedrīkst būt pārāk stingrs (lai neradītu lokālu pietūkumu), ne pārāk vaļīgs (lai tas neslīdētu).
Lai saglabātu ekstremitātes funkcionālo stāvokli, roka parasti ir pārsienama saliektā stāvoklī, bet kāja ir pārsienama taisnā stāvoklī.
Brūces kalpo kā baktēriju iekļūšanas punkti organismā; piesārņojums var izraisīt pūšanu vai komplikācijas, piemēram, sepsi, gāzes gangrēnu un stingumkrampjus, kas visi nopietni kaitē veselībai un var pat būt dzīvībai{0}}bīstami. Tāpēc, ja apstākļi notikuma vietā neļauj veikt ķirurģisku brūču tīrīšanu, pārsiešana tomēr jāveic nekavējoties. Savlaicīga un pareiza pārsiešana kalpo, lai saspiestu un apturētu asiņošanu, samazinātu infekciju, aizsargātu brūci, mazinātu sāpes un nostiprinātu pārsējus un šinas.
Siešanas kustībām jābūt maigām, straujām un precīzām, nodrošinot, ka brūce ir droši nosegta un pārsējs nav ne pārāk stingrs, ne pārāk vaļīgs. Pārsējus parasti iedala divos veidos: stingros un mīkstajos. Cietie pārsēji (piemēram, ģipša pārsēji) tiek izgatavoti, uzklājot ģipša pulveri uz auduma pārsējiem un ļaujot tiem sacietēt. Pirmās palīdzības sniegšanai parasti izmanto mīkstus pārsējus.
Mīkstie pārsēji ir dažādu veidu, piemēram, līmlente (medicīniskā lente).
Rullītie pārsēji (marles rullīši) ir daudzpusīgs un ērts pārsiešanas materiāls. Pamatojoties uz to ripināšanas stilu, tos iedala viengalvas pārsējos (no viena gala velmēta) un dubultā -galvas saitēs (no abiem galiem velmēta vai veidota, savienojot divus atsevišķus -galvas pārsējus).